Darba laikā zvana nepazīstams numurs un stādas priekšā kā vietējās pasta nodaļas darbiniece. Pie viņiem esot man adresēta paciņa, ko vajadzētu izņemt. Saku, ka esmu Rīgā, mājās nebūšu. Bet uz sitienu prātā ienāk, ka skolēnu brīvlaiku izbauda mazais brālis, un tas var aizskriet pakaļ sūtījumam. Vārds pa vārdam, tiek nolemts, ka brālis pateiks paroli "pasts" un pretī dabūs manu paciņu, kas iepriekš noklīdusi pie nepareizā adresāta. Atskrēju mājās un tikko atpakoju savu paciņu. No Honkongas atnākušas lentītes! Uz paciņas uzrakstītais mans telefona numurs šoreiz mani paglāba no nelielas ķezas - strādājot Rīgā, nevaru paspēt atbraukt uz mājām pasta darba laikā, un arī sestdienās pasts vaļā tikai līdz 13:00. Parasti nevienam ģimenes loceklim manas paciņas nav dotas, tāpēc būtu vien man jāgaida līdz nedēļas nogalei. Par laimi, paciņu šoreiz labprātīgi nodeva brāļa rokās :)
Rakstu šo nevis lai pastāstītu, kā es sadzīvoju ar Latvijas Pastu, bet gan lai parādītu, ka dažreiz ir vajadzīgi burtiski minimāli līdzekļi, lai parādītu savu profesionalitāti - tālāk attēlos redzams, cik vienkārši iepakotas manas lentītes - plastmasas maisiņā, lai pa ceļam nesamirkst, ja nu gadījumā kas, un kārtīgi salocītas, tās ir apjoztas ar veikala logotipu un atgādinājumu par Feedback. Tāpat arī norādīts kontaktepasts un norādīts lentīšu daudzums. Nekā lieka, bet akurāti. Un šādam pārdevējam es labprāt došu visas piecas pieejamās zvaigznītes!
Iesaku arī citiem izmantot Sewing Queen veikaliņa pakalpojumus: http://myworld.ebay.com/sewing_queen
No comments :
Post a Comment